Eksistenciālā terapija

Eksistenciālā terapija palīdz šādos dzīves jautājumos – trauksme, vientulības sajūta, dzīves jēgas meklēšana, depresija, izvēles un brīvības jautājumi, vilšanās sajūta, grūtības attiecību veidošanā, krīzes situācijas.

Eksistenciālā terapija skar visdažādākos cilvēka dzīves aspektus, jautājumus, izaicinājumus, ar kuriem var sastapties ikviens no mums. Terapijas laikā tiek pētītas cilvēka attiecības ar sevi, citiem, pasauli. Caur izpēti, veidojas iespējas arī kaut ko mainīt.

Eksistenciālas terapijas pamatā ir divu cilvēku savstarpējs dialogs, kas veltīts tā cilvēka dzīves jautājumu izpētei, kas ir vērsies pēc palīdzības. Eksistenciālā terapija uzsver, ka abi šī procesa dalībnieki ir vienlīdzīgi.

Terapijas mērķis ir pētīt un aprakstīt to kā cilvēks veido savu dzīvi, kāda ir viņa attieksme pret dažādiem dzīves izaicinājumiem, aspektiem, vēlmēm.

Eksistenciālā terapija galu galā dod mums drosmi paskatīties uz savu dzīvi un uz dzīvi kopumā no viedokļa, kas uzdod jautājumu: „Kas patiešām ir svarīgi?“; un pēc tam darīt visu, kas ir mūsu spēkos, lai rīkotos atbilstoši tam. (Ernesto Spinelli)

Eksistenciālā fenomenoloģija pieder — lai gan dažkārt tai arī pretstatās — filozofisko pētījumu jomai, kas fokusējas uz tādiem eksistenciāliem jautājumiem kā „kas ir būt?” un „kas ir būt cilvēkam?”. Uz šiem jautājumiem rodas daudz atbilžu, kas grupējas ap vairākām eksistences „dotībām”, piemēram, dzīve un nāve, jēga un bezjēga, attiecības un izolācija, izvēle un determinisms. (E.Spinelli, 2015)